Drukājiet laikrakstus šodien: vecā gvarde dod vietu digitālajiem medijiem

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Marts 27, 2022

Ieskata kopsavilkums

Seismiskā pāreja no tradicionālās drukātās uz digitālajiem medijiem pārveido visu ziņu nozari, attālina lasītājus no fiziskajiem laikrakstiem un maina reklāmas dinamiku. Šī transformācija rada gan izaicinājumus, gan iespējas ar iespējamu darba vietu zaudēšanu, izmaiņām žurnālistu apmācībā un jaunu platformu, piemēram, virtuālās realitātes, parādīšanos. Ilgtermiņa ietekme ietekmē visu, sākot no uzņēmējdarbības modeļiem un valdības noteikumiem līdz vides ilgtspējībai un globālo mediju ietekmei.

Drukāto laikrakstu konteksts

Tiešsaistes ziņu patēriņa pieaugums, kas paātrinājās 2010. gados, ir būtiski ietekmējis tradicionālo mediju nozari, izraisot plašu darbavietu zaudēšanu. Šīs izmaiņas ir notikušas divos nozīmīgos veidos. Pirmkārt, informācijas piegādes izvēles dažādošana ir mainījusi ziņu nozares darbības vidi, mazinot bijušo nozares līderu spēju noteikt reklāmas cenas. Otrkārt, nozare ir spiesta pieņemt izmaksu ziņā efektīvu ziņu atspoguļošanu un ražošanas politiku un tehnoloģijas, kurām nepieciešams mazāk darbinieku, tādējādi paaugstinot produktivitātes līmeni.

Sākot ar 1990. gadu beigām, nodarbinātība tipogrāfijās un saistītajos ziņu atbalsta dienestos sāka samazināties. Līdz 2001. gadam gada vidējā nodarbinātība šajās palīgnozarēs bija samazinājusies par aptuveni 55 procentiem. Šī tendence turpinājās, un laika posmā no 2019. līdz 2029. gadam šo palīgpakalpojumu sniedzēju prognozes paredz turpmāku kritumu par 19 procentiem, liecina Darba statistikas biroja dati. 

Tikmēr interneta reklāma, jo īpaši mobilais mārketings, ir bijis galvenais faktors, kas rada lielākus ienākumus no reklāmām nekā nedigitālie reklāmas kanāli, piemēram, drukātā reklāma un televīzija. Ieņēmumi no mobilā mārketinga vairāk nekā dubultojās no gandrīz diviem miljardiem līdz USD 102.6 miljardiem no 2011. līdz 2020. gadam. Šī reklāmas ieņēmumu tendence atspoguļo plašākas izmaiņas patērētāju uzvedībā un vēlmēs, dodot priekšroku digitālajām platformām. 

Traucējoša ietekme

Bezmaksas un interaktīvo tiešsaistes ziņu pievilcība liek arvien vairāk drukāto lasītāju prom no fiziskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā rezultātā līdz 2040. gadu sākumam drukātās avīzes var tikt pilnībā aizstātas. Pieņemot, ka pašreizējās plašsaziņas līdzekļu patēriņa tendences turpināsies, kopējā neto nodarbinātība drukāto ziņu nozarē 2020. gados var vēl vairāk samazināties, līdzīgi kā iepriekšējās desmitgadēs. Šis samazinājums ir saistīts ar nepārtrauktu tirgus daļu zaudēšanu citiem plašsaziņas līdzekļiem un palielinātu automatizāciju, kas atspoguļo plašākas izmaiņas informācijas patērēšanā.

Pāreja no drukātajiem uz digitālajiem medijiem var kaitēt vecākajiem redaktoriem un rakstniekiem, kuri nevar vai atsakās pielāgoties mainīgajām mediju patēriņa tendencēm. Tomēr šīs izmaiņas nav viennozīmīgi negatīvas. Jaunāki rakstnieki var atrast iespējas attīstīties augošā digitālo ziņu vidē, kas ir izsalkusi pēc satura veidotājiem. Šie veidotāji var radīt interaktīvu ziņu atspoguļojumu, kas uzrunā auditoriju dažādās platformās, tostarp sociālajos medijos, straumēšanas platformās, paplašinātajā un virtuālajā realitātē un iespējamās metaversās, atspoguļojot plašsaziņas līdzekļu iesaistes mainīgo raksturu.

Valdībām, uzņēmumiem un izglītības iestādēm ir jāatzīst šīs tendences ilgtermiņa ietekme un jāsagatavojas nākotnei, kurā dominēs digitālie mediji. Iespējams, būs jāīsteno apmācības programmas, kurās galvenā uzmanība pievērsta digitālajai pratībai un prasmju attīstībai, kas attiecas uz jaunajām mediju platformām, lai nodrošinātu, ka pašreizējās un nākamās žurnālistu paaudzes var pielāgoties. Sadarbība starp nozares līderiem, izglītības iestādēm un politikas veidotājiem var veicināt vidi, kurā tiek audzināta radošums un pielāgošanās spēja. 

Drukāto laikrakstu samazināšanās sekas

Plašākas drukāto laikrakstu samazināšanās sekas var ietvert:

• Iespējamā jēdziena “drukātā” pārdefinēšana, lai apzīmētu jebkādu drukātu vai digitālu formātu, kas ir atkarīgs no rakstītā vārda, lai pārraidītu ziņas, jo īpaši tāpēc, ka video un virtuālās realitātes mediju patēriņš dominē ziņu patēriņa tirgus daļā 2040. gados.
• Samazinātas darba, apmācības un attīstības iespējas jaunajiem žurnālistiem, ievērojot tradicionālās žurnālistikas normas un principus, kā rezultātā var tikt zaudēti noteikti ētikas standarti un prakse, kas ir bijusi šīs profesijas pamatā.
• Žurnālistikas studentu skaita pieaugums, kuri ir apmācīti vai kuriem ir pieredze multivides veidošanā, lielo datu analīzē, datorzinātnēs (iespējams, pat bijušie hakeri), tādējādi radot tehnoloģiski gudrāku darbaspēku, kas var izmantot šīs prasmes, lai uzlabotu stāstu stāstīšanu un auditorijas iesaisti.
• Reklāmas ieņēmumu maiņa no tradicionālajām platformām uz digitālajām platformām, kas noved pie izmaiņām uzņēmējdarbības modeļos, kuros prioritāte ir tiešsaistes iesaistīšanās un monetizācijas stratēģijas, piemēram, maksas sienas, abonementi un mērķtiecīga reklamēšana.
• Iespējamā vecāku paaudžu marginalizācija, kas, iespējams, nejūtas tik apmierināti ar digitālajiem medijiem, kā rezultātā trūkst piekļuves informācijai un palielinās plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes atšķirības starp dažādām vecuma grupām.
• Lielāks uzsvars uz vides ilgtspējību, jo drukāto mediju skaita samazināšanās samazina pieprasījumu pēc papīra, kā rezultātā samazinās mežu izciršana un pozitīva ietekme uz vidi.
• Personalizētu ziņu piegādes pieaugums, izmantojot algoritmus un mākslīgo intelektu, radot potenciālus atbalss kamerus, kur lasītāji saskaras tikai ar viedokļiem, kas atbilst viņu esošajiem uzskatiem.
• Valdībām ir jāpielāgo politika un noteikumi, lai nodrošinātu, ka digitālo mediju platformas darbojas pārredzami un atbildīgi, tādējādi palielinot pārskatatbildību un uzticēšanos informācijas ainavai.
• Iespējamā globālā plašsaziņas līdzekļu ietekmes maiņa, jo digitālās platformas ļauj mazākiem un lokalizētākiem plašsaziņas līdzekļiem sasniegt plašāku auditoriju, radot daudzveidīgāku un reprezentatīvāku mediju ainavu.

Jautājumi, kas jāapsver

• Kādā ziņā drukātie laikraksti ir pārāki par tiešsaistes ziņu nesējiem? Vai drukātās ziņas ir pelnījušas izdzīvot?
• Kādus informācijas nesējus izmantojat, lai būtu lietas kursā?