Jauno mediju uzplaukums: mediju vidē dominē jauni spēka spēki

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Februāris 25, 2022

Ieskata kopsavilkums

Plašsaziņas līdzekļu nozare ir piedzīvojusi ievērojamas pārvērtības, sabiedrības uzticībai samazinoties, un centrālo vietu ieņem jauni komunikācijas veidi. Tādi faktori kā ziņu polarizācija, COVID-19 pandēmijas ietekme un tiešsaistes platformu pieaugums ir pārveidojuši ainavu, izraisot pāreju no tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem uz digitālajām platformām. Šīs izmaiņas ir demokratizējušas plašsaziņas līdzekļus, taču tās ir radījušas arī bažas par dezinformācijas izplatību, kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspējību un nepieciešamību pēc normatīvās uzraudzības.

Jauno mediju konteksta pieaugums

Plašsaziņas līdzekļu nozare, kas savulaik bija caurskatāmības un faktiskuma bāka, gadu gaitā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas sabiedrības uzticībā. 1970. gadu sākumā aptuveni 70 procenti sabiedrības uzticējās plašsaziņas līdzekļiem, un kopš 40. gada šis rādītājs ir samazinājies līdz tikai 2021 procentiem. Tajā pašā gadā veikts pētījums atklāja, ka ASV bija viszemākais uzticības līmenis plašsaziņas līdzekļiem, uzticību pauž tikai 29 procenti iedzīvotāju. Šo uzticības samazināšanos var saistīt ar dažādiem faktoriem, tostarp pieaugošo ziņu polarizāciju un politizāciju, kas daudziem ir radījis izaicinājumu atšķirt faktu ziņojumus no dezinformācijas.

21. gadsimta mediju ainava ir kļuvusi par augsni atšķirīgiem uzskatiem, ko bieži ietekmē politiskās noslieces. Šī transformācija ir padarījusi auditorijai arvien grūtāku atdalīt patiesas ziņas no safabricētiem stāstiem. Situāciju vēl vairāk sarežģīja pandēmija, kas ne tikai pārtrauca reklāmas ieņēmumu plūsmu, bet arī paātrināja drukāto laikrakstu lejupslīdi visā pasaulē. Šī attīstība izraisīja ievērojamu darba vietu zaudēšanu nozarē, vēl vairāk destabilizējot jau tā nedrošo situāciju.

Šo izaicinājumu vidū tradicionālos plašsaziņas līdzekļu veidus, piemēram, laikrakstus un kabeļtelevīzijas ziņu tīklus, lielā mērā ir aizstājuši jauni saziņas veidi. Šīs veidlapas ietver vietnes, tiešsaistes video straumēšanu, sociālo mediju platformas, tiešsaistes kopienas un emuārus. Šīs platformas ar savu plašo sasniedzamību un pieejamību ir devušas sabiedrībai un topošajiem žurnālistiem iespēju dalīties savos viedokļos un stāstos ar globālu auditoriju. Šīs pārmaiņas ir demokratizējušas mediju vidi, taču tās ir radījušas arī jaunus jautājumus par mediju lomu un atbildību digitālajā laikmetā.

Traucējoša ietekme

Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu platformu un sociālo tīklu attīstība ir būtiski mainījusi veidu, kā informācija tiek izplatīta mūsu sabiedrībā. Slavenības un ietekmētāji, bruņojušies ar saviem viedtālruņiem, tagad var dalīties savos viedokļos ar globālu auditoriju, veidojot sabiedrisko domu tādā veidā, kas iepriekš bija profesionālu žurnālistu sfēra. Šīs pārmaiņas ir piespiedušas tradicionālos plašsaziņas līdzekļus pielāgoties, izveidojot spēcīgu tiešsaistes klātbūtni un palielinot savu digitālo sekotāju, lai tie joprojām būtu aktuāli. 

Reaģējot uz šīm izmaiņām, daudzu mediju organizāciju biznesa modeļi ir attīstījušies. Ilgstoša žurnālistika, kas savulaik bija padziļinātas reportāžas standarts, lielākoties ir aizstāta ar abonēšanas un dalības modeļiem. Šie jaunie modeļi ļauj plašsaziņas līdzekļiem tieši sasniegt savu auditoriju, apejot tradicionālos izplatīšanas kanālus. Tomēr tie rada arī jautājumus par kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspējību laikmetā, kad klikšķu virsraksti un sensacionālisms bieži pievērš lielāku uzmanību.

Algoritmu izmantošana satura novirzīšanai noteiktām auditorijām ir vēl vairāk pārveidojusi mediju vidi. Šī tehnoloģija ļauj neatkarīgiem žurnālistiem un raidorganizācijām efektīvāk sasniegt savu mērķauditoriju. Tomēr tas arī ļauj izplatīt neobjektīvu vai maldinošu saturu, jo šie algoritmi bieži vien piešķir prioritāti iesaistei, nevis precizitātei. Šī tendence uzsver nepieciešamību pēc plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas prasmēm sabiedrībā, kā arī nepieciešamību pēc regulatīvās uzraudzības, lai nodrošinātu šo jaudīgo rīku atbildīgu izmantošanu.

Jauno mediju pieauguma sekas

Plašākas jauno plašsaziņas līdzekļu pieauguma sekas var ietvert:

• Iespēja pārraidīt neobjektīvu ziņojumapmaiņu mērogā, izraisot lielāku konfliktu un polarizācijas un neiecietības veicināšanu un nostiprināšanos.
• Vispārējo ziņu ziņošanas uzticamības samazināšanās, ko izraisa plašs plašsaziņas līdzekļu klāsts, kas pieejams publiskam patēriņam.
• Plašsaziņas līdzekļu palielināta sensacionālisma kā līdzeklis, lai palielinātu auditorijas viedokļus un konkurētu ar jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem.
• Jaunas iespējas digitālā satura veidošanā un sociālo mediju pārvaldībā.
• Polarizētākas politiskās ainavas, jo cilvēki tiek pakļauti ekstrēmākiem viedokļiem.
• Algoritmu izmantošana satura mērķauditorijas atlasei, kas noved pie "atbalss kameru" izveides, kur cilvēki saskaras tikai ar viedokļiem, kas saskan ar viņu viedokli, ierobežojot viņu izpratni par dažādām perspektīvām.
• Palielināts enerģijas patēriņš un elektroniskie atkritumi, jo ir nepieciešams vairāk ierīču, lai piekļūtu digitālajam saturam.
• Lielāka tehnoloģiju uzņēmumu kontrole, jo valdības cenšas regulēt savu ietekmi un aizsargāt lietotāju datus.
• Pilsoņu žurnālistikas pieaugums, kas uzlabo sabiedrības iesaistīšanos un vietējo ziņošanu.

Jautājumi, kas jāapsver

• Ņemot vērā pieaugošo jauno mediju platformu skaitu, kāds ir labākais veids, kā novērst dezinformācijas izplatību?
• Vai jūs domājat, ka attīstītā mediju ainava sasniegs tādu sabiedrības uzticības līmeni, kāds reiz bija mediju profesijai pirms gadu desmitiem?