Zaļās enerģijas ekonomika: ģeopolitikas un biznesa pārdefinēšana

ATTĒLA KREDĪTS:
Attēls kredīts
iStock

Zaļās enerģijas ekonomika: ģeopolitikas un biznesa pārdefinēšana

Zaļās enerģijas ekonomika: ģeopolitikas un biznesa pārdefinēšana

Apakšvirsraksta teksts
Jaunā ekonomika, kas ir aiz atjaunojamās enerģijas, paver uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, kā arī jaunu pasaules kārtību.
    • Autors:
    • Autors nosaukums
      Quantumrun Foresight
    • Jūlijs 12, 2023

    Ieskata svarīgākie punkti

    Paredzams, ka atjaunojamās enerģijas nozare nākamajā desmitgadē strauji pieaugs, pateicoties pieaugošajām valdības subsīdijām un tehnoloģiskajām inovācijām, kas samazina izmaksas. Nozares līderi uzskata, ka atjaunojamā enerģija ir pārgājusi uz centrālo ekonomikas un infrastruktūras politiku, ko virza valdības un klienti, izvēloties videi draudzīgus un ekonomiskus enerģijas risinājumus. Tomēr vērienīgā pāreja uz pilnībā elektrisku nākotni lielā mērā ir atkarīga no piekļuves vairākiem retzemju minerāliem. Rezultātā paredzamais piegādes deficīts var pārveidot globālo dinamiku un radīt jaunu ģeopolitisko ainavu ap izrakteņiem, kas ir būtiski zaļajām tehnoloģijām.

    Zaļās enerģijas ekonomikas konteksts

    Saskaņā ar New York Times teikto, nozares eksperti norāda, ka paredzams, ka atjaunojamās enerģijas nozare saglabās uzticamus izaugsmes tempus 2020. gados. Atjaunojamās enerģijas sektors piedzīvoja minimālu ietekmi no COVID ierobežojumiem, salīdzinot ar citām nozarēm, un tikai daži uzņēmumi piedzīvoja nelielus pārtraukumus. Galvenie faktori, kas veicina šo noturību, ir uzņēmumu konsolidācija, kuras rezultātā nozarē ir nostiprinājušies spēlētāji. Kā piemēru var minēt Siemens Gamesa, kas izveidota 2017. gadā, apvienojoties Vācijas industriālajam lielgabalam Siemens un Spānijas uzņēmumam Gamesa.

    Turklāt nozares neatlaidīgie centieni samazināt izmaksas ir izrādījušies ļoti veiksmīgi. Piemēram, jūras vēja parka East Anglia One turbīnas ir piecpadsmit reizes jaudīgākas nekā turbīnas, kas pirmo reizi tika uzstādītas gandrīz pirms trīs gadu desmitiem, radot ievērojami lielākus ieņēmumus uz vienību. Piemēram, ASV vēja enerģija bieži tiek uzskatīta par visrentablāko elektroenerģijas avotu valstī.

    Nozares līderi apgalvo, ka atjaunojamā enerģija no perifēra dalībnieka ir kļuvusi par centrālo figūru enerģētikas sektora izaugsmes investīcijās, kas varētu nodrošināt tai lielākas iespējas veiksmīgi pārvarēt krīzi. Runājot par elektroenerģiju, kas ir būtisks elements visās ekonomikās, valdības un klienti arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus enerģijas risinājumus ne tikai tāpēc, ka tie spēj samazināt oglekļa emisijas, bet arī tāpēc, ka tie bieži ir ekonomiskāki. Turklāt, tā kā ražošana un transportēšana arvien vairāk tiek darbināta ar elektrību, ir paredzams, ka pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas strauji pieaugs.

    Traucējoša ietekme

    Tomēr ambīcijas pēc pilnībā elektriskās nākotnes lielā mērā ir atkarīgas no vara, un sagaidāmais piegādes deficīts var apdraudēt valstu mērķus sasniegt nulles emisiju līmeni līdz 2050. gadam, liecina S&P Global ziņojums. Ziņojumā ir brīdināts, ka bez ievērojama jaunu piegāžu pieplūduma klimata mērķi var tikt traucēti un palikt nesasniedzami. Varš ir elektrisko transportlīdzekļu, saules un vēja enerģijas un enerģijas uzglabāšanas akumulatoru neatņemama sastāvdaļa. 

    Piemēram, elektriskajiem transportlīdzekļiem ir nepieciešams 2.5 reizes vairāk vara nekā transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt, salīdzinot ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dabasgāzi vai ogles, saules un jūras vēja enerģijai ir nepieciešams attiecīgi divreiz un piecas reizes vairāk vara uz vienu megavatu uzstādītās jaudas. Varam ir arī izšķiroša nozīme infrastruktūrā, kas nodrošina atjaunojamo enerģiju, galvenokārt tā elektrovadītspējas un zemās reaģētspējas dēļ. 

    Pieaugošais pieprasījums pēc metāliem un retzemju minerāliem ir gatavs pārveidot globālo dinamiku, jo valstis cīnās par tādu resursu kā varu, litija un niķeļa nodrošināšanu. Var rasties jauna ģeopolitiskā ainava, kuras centrā ir tādi minerāli kā varš, jo īpaši tāpēc, ka vara piegādes ķēde ir daudz koncentrētāka nekā citu izejvielu, tostarp naftas, piegādes ķēde. Ķīna ir proaktīvi izveidojusi dominējošu stāvokli tādu derīgo izrakteņu piegādes ķēdēs, kas ir būtiski, lai sasniegtu neto nulles oglekļa emisiju līmeni. Turpretī ASV vara ražošana pēdējo 25 gadu laikā ir samazinājusies gandrīz uz pusi.

    Zaļās enerģijas ekonomikas ietekme

    Zaļās enerģijas ekonomikas plašākas sekas var ietvert: 

    • Valdības piešķir prioritāti atjaunojamās enerģijas politikai un investīcijām, kas noved pie politiskās dinamikas maiņas. Starptautiskā sadarbība zaļās enerģijas iniciatīvu jomā var stiprināt diplomātiskās attiecības un veicināt sadarbības centienus cīņā pret klimata pārmaiņām. Alternatīvi, atsevišķas valstis, kurās ir retzemju minerālu koncentrācija, var izvēlēties apvienoties zem bloka (līdzīgi kā OPEC), lai kontrolētu šo zaļā sektora resursu piegādi un cenas.
    • Pieaugošās izmaksas un piegādes ķēdes grūtības, kas saistītas ar retzemju derīgo izrakteņu izmantošanu, kas noved pie privātā sektora inovācijām, kas ļauj ražot atjaunojamās tehnoloģijas, kurās izmanto mazāk retus minerālus vai pāriet uz plašāk pieejamām minerālvielām.
    • Izrāvieni enerģijas uzglabāšanā, tīkla integrācijā un viedo tīklu tehnoloģijās, mainot enerģētikas sektoru un paverot vairāk uzņēmējdarbības iespēju.
    • Valstis pakāpeniski kļūst pašpietiekamas, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības, tādējādi veidojot stabilāku un noturīgāku globālo ekonomiku. Līdz 2040. gadiem mājsaimniecību un rūpniecības izdevumi par elektroenerģiju var samazināties atjaunojamās enerģijas pārpilnības dēļ, izraisot jaunu deflācijas laikmetu lētāku rūpniecisko preču un pakalpojumu jomā.
    • Darbavietu radīšana un ekonomikas izaugsme, jo atjaunojamās enerģijas nozare turpinās palielināt vajadzību pēc kvalificēta darbaspēka, lai uzstādītu, uzturētu un ražotu tīras enerģijas tehnoloģijas.

    Jautājumi, kas jāapsver

    • Kā jūsu valsts gatavojas pārejai uz zaļo enerģiju?
    • Kāda varētu būt ģeopolitiskā spriedze, ko varētu radīt atjaunojamās enerģijas ražošana?