Izdegšanas diagnoze: darba bīstamība darba devējiem un darbiniekiem

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Jūnijs 6, 2022

Ieskata kopsavilkums

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) precizētā izdegšanas definīcija kā hroniska darba vietas stresa nepareiza pārvaldība, nevis tikai stresa sindroms, veicina niansētāku izpratni un pieeju garīgajai veselībai darbavietā. Šī maiņa mudina korporācijas un izglītības iestādes aktīvi risināt stresa faktorus un veicināt vidi, kurā prioritāte ir garīgajai labklājībai. Valdības var arī atzīt vajadzību veicināt garīgo noturību kopienās, virzot politiku uz regulārām garīgās veselības pārbaudēm un veicinot pilsētplānošanu, kurā ņemta vērā iedzīvotāju garīgā labklājība.

Izdegšanas diagnostikas konteksts

Pasaules Veselības organizācija (PVO) atjaunināja savu izdegšanas klīnisko definīciju. Pirms 2019. gada izdegšana tika uzskatīta par stresa sindromu, savukārt PVO atjauninājumā tas ir norādīts kā hroniska darba vietas stresa nepareiza pārvaldība. 

Saskaņā ar Amerikas Stresa institūta datiem 2021. gadā gandrīz 50 procenti strādājošo varētu pārvaldīt ar darbu saistītu stresu. Nacionālais darba drošības un veselības institūts uzsvēra šo statistiku, atklājot, ka lielākā daļa cilvēku savas veselības problēmas saista ar stresu darbā, nevis ar finansiālām vai ģimenes problēmām. PVO 2019. gadā atjauninātā izdegšanas definīcija Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK-11) 11. pārskatīšanā ir nozīmīga, jo tajā kā galvenais cēlonis minēts stress darba vietā. 

PVO definē trīs galvenos izdegšanas diagnostikas kritērijus: smags spēku izsīkums, zemāka produktivitāte darba vietā un darbinieks, kurš nav apmierināts ar savu karjeru. Skaidras definīcijas var palīdzēt psihiatriem diagnosticēt klīnisko izdegšanu un novērst ar diagnozi saistīto stigmu. Tas var arī palīdzēt psihiatriem un psihologiem novērst pamatcēloņus, piemēram, bailes no neveiksmes vai tikt uztvertas kā vājas. Turklāt izdegšana var izraisīt garīgus traucējumus, piemēram, depresiju un trauksmi, kas ietekmē produktivitāti un profesionālās un personīgās attiecības. Simptomu pārklāšanās dēļ izdegšanas diagnoze ietver tādu izplatītu problēmu kā trauksme, pielāgošanās traucējumu un citu garastāvokļa traucējumu izslēgšanu. 

Traucējoša ietekme

PVO ir aktīvi iesaistījusies datu vākšanā kopš 2020. gada, lai izveidotu detalizētas vadlīnijas klīniskās izdegšanas pārvaldībai, kas ir paredzēts, lai palīdzētu veselības aprūpes speciālistiem izstrādāt ārstēšanas plānus, kas pielāgoti atsevišķiem pacientiem, lai labāk kontrolētu simptomus. Paredzams, ka šī attīstība veicinās dziļāku izpratni par traucējumu izplatību un ietekmi, jo tiks atklāti arvien vairāk gadījumu. Personām, kas cīnās ar izdegšanu, tas nozīmē piekļuvi mērķtiecīgākiem un efektīvākiem veselības aprūpes risinājumiem, kas laika gaitā var uzlabot garīgo labklājību. Turklāt tas paver ceļu sabiedrībai, kurā garīgajai veselībai tiek piešķirta ārkārtīgi liela nozīme, mudinot cilvēkus meklēt palīdzību bez aizspriedumiem.

Korporatīvajā vidē atkārtoti definētie izdegšanas parametri tiek uzskatīti par rīku, ko cilvēkresursi var izmantot, lai pārveidotu darbinieku vadības politiku, nodrošinot, ka indivīdi saņem nepieciešamo aprūpi, atbalstu un pabalstus, tostarp atbilstošu atvaļinājumu, ja tiek diagnosticēta izdegšana. Turklāt izglītības iestādēm, tostarp skolām un koledžām, ir jāpārvērtē un jāmaina elementi, kas izraisa stresu, paplašinot gan studentiem, gan mācībspēkiem pieejamo ārstēšanas iespēju spektru. Šī proaktīvā pieeja var radīt mācību vidi, kas ir labvēlīgāka garīgajai labklājībai.

Valdībām ir galvenā loma sabiedrības virzībā uz nākotni, kurā izdegšana tiek pārvaldīta efektīvi. Atjaunināta izdegšanas pārvaldības politika, visticamāk, veicinās tendenci, ka uzņēmumi brīvprātīgi veic pasākumus, lai novērstu darbinieku izdegšanas stāvokli, veicinot veselīgāku darba kultūru. Šī tendence var izpausties arī izglītības iestādēs, mudinot tos piedāvāt lielākas ārstēšanas iespējas un radīt vidi, kas nav tik saspringta, veicinot paaudzi, kas ir gan produktīva, gan garīgi noturīga. 

Izdegšanas diagnozes sekas

Plašākas sekas, ko izraisa izdegšana, kas tiek atzīta par nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai, var ietvert:

• Darba vietu skaita pieaugums, kas maina viņu galveno stundu politiku, lai nodrošinātu, ka darbinieki var pabeigt savus uzdevumus darba laikā.
• Termina "izdegšana" destigmatizēšana, jo darbavietas kļūst piemērotākas darbiniekiem, kuri saskaras ar šo stāvokli.
• Mācību moduļu pārveidošana garīgās veselības personālam, psihologiem un konsultantiem, lai nodrošinātu viņus ar nepieciešamajām prasmēm, lai efektīvi palīdzētu pacientiem, kas, iespējams, novedīs pie veselības aprūpes sistēmas, kas ir piemērotāka dažādu garīgās veselības problēmu risināšanai.
• Uzņēmējdarbības modeļu maiņa, lai iekļautu garīgo labsajūtu kā galveno aspektu, uzņēmumiem vairāk ieguldot darbinieku garīgās veselības atbalstā.
• Valdības ievieš politiku, kas veicina regulāras garīgās veselības pārbaudes, kas ir līdzīgas fiziskās veselības pārbaudēm, veicinot sabiedrību, kas garīgo un fizisko veselību uzskata par vienlīdz svarīgu.
• Iespējamais jaunuzņēmumu un lietotņu skaita pieaugums, kas koncentrējas uz garīgo labsajūtu, piedāvājot tādus pakalpojumus kā virtuālās konsultācijas un stresa pārvaldības semināri.
• Skolas un koledžas pārskata savas mācību programmas, lai integrētu priekšmetus, kas koncentrējas uz garīgo labklājību, audzinot paaudzi, kas ir labāk informēta un sagatavota, lai risinātu garīgās veselības problēmas.
• Iespējamās pārmaiņas pilsētplānošanā, iekļaujot vairāk zaļo zonu un atpūtas zonu, jo valdības un kopienas atzīst vides lomu garīgajā veselībā.
• Iespējamas izmaiņas apdrošināšanas polisēs, lai visaptverošāk segtu garīgās veselības ārstēšanu, mudinot cilvēkus meklēt palīdzību, neuztraucoties par finansiāliem ierobežojumiem.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai, jūsuprāt, klīniskās izdegšanas gadījumu skaits pieaugs no 2022. līdz 2032. gadam? Kāpēc vai kāpēc ne? 
• Vai jūs uzskatāt, ka arvien vairāk cilvēku savā darbā izmanto attālinātā darba sistēmas, palielina izdegšanu darbavietā?