Digitālā satura trauslums: vai datu saglabāšana vispār ir iespējama mūsdienās?

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Novembris 9, 2021

Lai gan digitālais laikmets ir daudz iespēju, tas rada ievērojamas problēmas, tostarp digitālā satura saglabāšanu un drošību. Pastāvīga tehnoloģiju attīstība, nepietiekami attīstīti datu pārvaldības protokoli un digitālo failu neaizsargātība pret korupciju prasa saskaņotu reakciju no visiem sabiedrības sektoriem. Savukārt stratēģiskā sadarbība un nepārtraukti tehnoloģiski uzlabojumi digitālā satura pārvaldībā var veicināt ekonomisko izaugsmi, uzlabot darbaspēka prasmes un veicināt ilgtspējīgu tehnoloģiju attīstību.

Digitālā satura nestabilitātes konteksts

Informācijas laikmeta uzplaukums mums ir radījis unikālus izaicinājumus, par kuriem pirms dažām desmitgadēm nebija iedomājies. Piemēram, pastāvīgā aparatūras, programmatūras un kodēšanas valodu attīstība, ko izmanto mākoņdatošanas sistēmās, rada ievērojamu šķērsli. Mainoties šīm tehnoloģijām, palielinās risks, ka novecojušas sistēmas kļūs nesaderīgas vai pat pārstāj darboties, kas apdraud tajās glabāto datu drošību un pieejamību. 

Turklāt protokoli, lai apstrādātu, indeksētu un dokumentētu milzīgo datu apjomu, kas glabājas esošajās datu bāzēs, joprojām ir sākuma stadijā, un tas rada galvenos jautājumus par datu atlasi un prioritāšu noteikšanu dublēšanai. Kādus datus mēs piešķiram glabāšanai par prioritāti? Kādi kritēriji jāizmanto, lai noteiktu, kurai informācijai ir vēsturiska, zinātniska vai kultūras vērtība? Augsta līmeņa šī izaicinājuma piemērs ir Kongresa bibliotēkas Twitter arhīvs — iniciatīva, kas tika uzsākta 2010. gadā, lai arhivētu visus publiskos tvītus. Projekts beidzās 2017. gadā, jo arvien pieauga tvītu apjoms un grūtības pārvaldīt un padarīt pieejamus šādus datus.

Lai gan digitālie dati nesaskaras ar grāmatām vai citiem fiziskiem nesējiem raksturīgām fiziskās degradācijas problēmām, tiem ir savs ievainojamību kopums. Atsevišķs bojāts fails vai nestabils tīkla savienojums var vienā mirklī izdzēst digitālo saturu, uzsverot mūsu tiešsaistes zināšanu krātuves trauslumu. 2020. gada Garmin Ransomware uzbrukums kalpo kā spilgts atgādinājums par šo ievainojamību, kur viens kiberuzbrukums traucēja uzņēmuma darbību visā pasaulē, ietekmējot miljoniem lietotāju.

Traucējoša ietekme

Ilgtermiņā bibliotēku, repozitoriju un tādu organizāciju kā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) veiktajiem pasākumiem digitālo datu saglabāšanas racionalizēšanai varētu būt nopietnas sekas. Sadarbība starp šīm struktūrām varētu radīt elastīgākas rezerves sistēmas, nodrošinot pasaulē uzkrāto digitālo zināšanu aizsardzību. Tā kā šādas sistēmas uzlabojas un kļūst arvien izplatītākas, tas var nozīmēt, ka kritiskā informācija joprojām ir pieejama, neskatoties uz tehniskām problēmām vai sistēmas kļūmēm. Google mākslas un kultūras projekts, kas tika uzsākts 2011. gadā un joprojām turpinās, demonstrē šādu sadarbību, kurā digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai saglabātu un padarītu pieejamu milzīgu daudzumu mākslas un kultūras visā pasaulē, efektīvi nodrošinot cilvēces kultūras mantojumu nākotnē.

Tikmēr arvien lielāka uzmanība kiberdrošības risku novēršanai, kas saistīti ar mākoņsistēmām, ir būtiska, lai saglabātu sabiedrības uzticību un nodrošinātu uzglabāto datu integritāti. Pastāvīgie sasniegumi kiberdrošības jomā varētu veicināt drošākas mākoņa infrastruktūras attīstību, samazinot datu aizsardzības pārkāpumu risku un vairojot uzticēšanos digitālajām sistēmām. Piemērs tam ir ASV valdības Kvantu skaitļošanas kiberdrošības sagatavotības likums, kas liek aģentūrām pāriet uz sistēmām, kas pretojas pat visspēcīgākajiem kvantu skaitļošanas uzbrukumiem.

Turklāt nepārtrauktiem digitālo infrastruktūru jauninājumiem un uzlabojumiem ir sekas, kas pārsniedz drošību. Tie var ietekmēt juridisko vidi, jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un datu privātumu. Šī attīstība varētu prasīt grozījumus esošajos tiesiskajos regulējumos vai vispār jaunu likumu izstrādi, kas ietekmētu gan privāto, gan publisko sektoru.

Digitālā satura trausluma sekas

Digitālā satura trausluma plašākas sekas var ietvert:

• Valdības iegulda lielus līdzekļus mākoņsistēmās, tostarp pieņem darbā vairāk IT speciālistu, lai nodrošinātu publisko datu drošību.
• Bibliotēkas, kas uztur senus manuskriptus un artefaktus, iegulda tehnoloģijās, kas ļautu tām izveidot tiešsaistes dublējumu.
• Kiberdrošības pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi uzlabo savus produktus pret arvien sarežģītākiem hakeru uzbrukumiem.
• Bankas un citas ar informāciju jutīgas organizācijas, kurām ir jānodrošina datu precizitāte un atkopšana, saskaroties ar sarežģītākiem kiberuzbrukumiem.
• Paaugstināta interese par saglabāšanu digitālā formātā, kas noved pie lielākiem ieguldījumiem tehnoloģiju izglītībā, kā rezultātā tiek iegūts augsti kvalificēts darbaspēks, kas ir gatavs risināt nākotnes digitālās problēmas.
• Nepieciešamība līdzsvarot datu saglabāšanu ar vides ilgtspējību, kas virza energoefektīvu datu uzglabāšanas tehnoloģiju inovāciju, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu IT nozarē.
• Plašs kritiskās informācijas zudums laika gaitā, radot ievērojamas nepilnības mūsu kolektīvajās vēstures, kultūras un zinātnes zināšanās.
• Digitālā satura pazaudēšanas vai manipulācijas iespējamība, kas veicina neuzticību tiešsaistes informācijas avotiem, ietekmējot politisko diskursu un sabiedriskās domas veidošanos.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai, jūsuprāt, ir svarīgi saglabāt mūsu civilizācijas būtiskās informācijas tiešsaistes krātuvi? Kāpēc vai kāpēc ne?
• Kā jūs nodrošināt, ka jūsu personīgais digitālais saturs tiek saglabāts?