Web 3.0: jauns, uz indivīdu orientēts internets

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Novembris 24, 2021

Digitālā pasaule ir attīstījusies no vienvirziena, uzņēmuma virzītā Web 1.0 1990. gados līdz interaktīvai, lietotāju veidotai Web 2.0 satura kultūrai. Līdz ar Web 3.0 parādīšanos veidojas decentralizētāks un vienlīdzīgāks internets, kurā lietotājiem ir lielāka kontrole pār saviem datiem. Tomēr šī pāreja sniedz gan iespējas, piemēram, ātrāku tiešsaistes mijiedarbību un iekļaujošākas finanšu sistēmas, gan problēmas, piemēram, darba vietu pārvietošanu un palielinātu enerģijas patēriņu.

Web 3.0 konteksts

Deviņdesmito gadu sākumā digitālajā vidē dominēja tas, ko mēs tagad dēvējam par Web 1990. Tā bija lielā mērā statiska vide, kurā informācijas plūsma pārsvarā bija vienvirziena. Uzņēmumi un organizācijas bija primārie satura veidotāji, un lietotāji lielākoties bija pasīvi patērētāji. Tīmekļa lapas bija līdzīgas digitālajām brošūrām, sniedzot informāciju, bet maz piedāvājot mijiedarbību vai lietotāju iesaisti.

Desmit gadus vēlāk digitālā ainava sāka mainīties līdz ar Web 2.0 parādīšanos. Šo jauno interneta posmu raksturoja ievērojams interaktivitātes pieaugums. Lietotāji vairs nebija tikai pasīvi satura patērētāji; viņi tika aktīvi mudināti dot savu ieguldījumu. Sociālo mediju platformas parādījās kā galvenās šī lietotāju radītā satura norises vietas, radot satura veidotāju kultūru. Tomēr, neraugoties uz šo acīmredzamo satura veidošanas demokratizāciju, vara lielākoties bija koncentrēta dažu lielu tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, Facebook un YouTube, rokās.

Līdz ar Web 3.0 parādīšanos mēs stāvam uz vēl vienas nozīmīgas pārmaiņas digitālajā vidē. Šis nākamais interneta posms sola vēl vairāk demokratizēt digitālo telpu, decentralizējot tās struktūru un vienmērīgāk sadalot varu starp lietotājiem. Šī funkcija varētu radīt vienlīdzīgāku digitālo vidi, kurā lietotājiem ir lielāka kontrole pār saviem datiem un to izmantošanu.

Traucējoša ietekme

Viena no šīs jaunās fāzes galvenajām iezīmēm ir malu skaitļošana, kas pārvieto datu glabāšanu un apstrādi tuvāk datu avotam. Šīs izmaiņas varētu ievērojami palielināt tiešsaistes mijiedarbības ātrumu un efektivitāti. Privātpersonām tas varētu nozīmēt ātrāku piekļuvi tiešsaistes saturam un vienmērīgākus digitālos darījumus. Uzņēmumiem tas varētu nodrošināt efektīvāku darbību un uzlabotu klientu pieredzi. Tikmēr valdības varētu gūt labumu no efektīvākas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un labākām datu pārvaldības iespējām.

Vēl viena Web 3.0 noteicošā iezīme ir decentralizētu datu tīklu izmantošana — jēdziens, kas kriptovalūtu pasaulē ir ieguvis ievērojamu vietu. Likvidējot vajadzību pēc starpniekiem, piemēram, bankām finanšu darījumos, šie tīkli var dot personām lielāku kontroli pār savu naudu. Šīs pārmaiņas varētu radīt iekļaujošāku finanšu sistēmu, kurā piekļuve finanšu pakalpojumiem nav atkarīga no tradicionālās banku infrastruktūras. Tikmēr uzņēmumi varētu gūt labumu no zemākām darījumu izmaksām un lielākas darbības efektivitātes. No otras puses, valdībām būs jāpielāgojas šai jaunajai finanšu ainavai, līdzsvarojot nepieciešamību pēc regulējuma ar iespējamajiem decentralizācijas ieguvumiem.

Trešā galvenā Web 3.0 iezīme ir mākslīgā intelekta (AI) integrācija, kas ļauj sistēmai saprast un reaģēt uz tiešsaistes darījumiem un komandām kontekstuālākā un precīzākā veidā. Šī funkcija var nodrošināt lietotājiem personalizētāku un intuitīvāku tiešsaistes pieredzi, jo tīmeklis labāk izprot viņu vajadzības un vēlmes.

Web 3.0 sekas

Plašākas Web 3.0 sekas var ietvert:

• Decentralizēto lietotņu, piemēram, finanšu lietotņu, piemēram, Binance, pieaugošā ieviešana. 
• Lietotājam draudzīgākas tīmekļa pieredzes un mijiedarbības izstrāde, kas var sniegt labumu 3 miljardiem cilvēku no jaunattīstības valstīm, kuri līdz 2030. gadam pirmo reizi iegūs uzticamu piekļuvi internetam.
• Personas var vieglāk pārskaitīt līdzekļus, kā arī pārdot un koplietot savus datus, nezaudējot īpašumtiesības.
• (Neapšaubāmi) samazināja autoritāro režīmu cenzūras kontroli internetā kopumā.
• Vienlīdzīgāka ekonomisko labumu sadale, samazinot ienākumu nevienlīdzību un veicinot ekonomisko iekļautību.
• Mākslīgā intelekta integrācija Web 3.0 varētu nodrošināt efektīvākus sabiedriskos pakalpojumus, uzlabojot dzīves kvalitāti un lielāku iedzīvotāju apmierinātību.
• Darbavietu pārvietošana noteiktās nozarēs, kurās nepieciešamas pārkvalificēšanās un pārkvalifikācijas iniciatīvas.
• Finanšu darījumu decentralizācija, kas valdībām rada izaicinājumus regulējuma un nodokļu jomā, kā rezultātā tiek veiktas izmaiņas politikā un juridiskās reformas.
• Palielināts enerģijas patēriņš, kas saistīts ar datu apstrādi un uzglabāšanu malu skaitļošanā, un tādēļ ir jāizstrādā energoefektīvākas tehnoloģijas un prakse.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai ir citas galvenās funkcijas vai paradigmas, kuras, jūsuprāt, Web 3.0 veicinās interneta attīstībā?
• Kā jūsu mijiedarbība vai attiecības ar internetu varētu mainīties pārejas uz Web 3.0 laikā vai pēc tās?