Pazemes pilsētas: zemes trūkums drīz var mūs visus izspiest pazemē

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Aprīlis 22, 2024

Ieskata kopsavilkums

Pilsētām visā pasaulē cīnoties ar sastrēgumu un ierobežotās telpas izaicinājumiem, pazemes pilsētu izpēte piedāvā radošu risinājumu paplašināšanai un ilgtspējībai. Pārkārtojot telpu zem kājām, pilsētas var uzlabot noturību, nodrošinot aizsardzību pret ekstremāliem laikapstākļiem un saglabājot virszemes zemi zaļajām zonām. Šī maiņa ne tikai sola pārveidot to, kā mēs dzīvojam un strādājam, radot jaunu vidi un iespējas, bet arī rada svarīgus jautājumus par pazemes dzīves ilgtermiņa sociālajām un psiholoģiskajām sekām.

Pazemes pilsētu konteksts

Tā kā pilsētu teritorijas kļūst arvien noslogotākas un zeme tiek dārga, pilsētas visā pasaulē meklē inovatīvus risinājumus, lai apmierinātu pieaugošo iedzīvotāju skaitu un infrastruktūras vajadzības. Šī attīstība ir novedusi pie pazemes pilsētu izpētes un attīstības, koncepcijas, kas izmanto telpu zem zemes virsmas pilsētu attīstībai. Piemēram, Singapūras Jurong Rock Caverns ir paredzētas šķidro ogļūdeņražu uzglabāšanai dziļi zem zemes, saglabājot vērtīgu virszemes zemi. 

Helsinki un Monreāla ir pieņēmuši pazemes attīstību, lai maksimāli palielinātu pieejamo telpu un uzlabotu pilsētas noturību. Helsinkos, kas pazīstami ar visaptverošo pazemes pilsētas plānu, zem virsmas ir apvienoti veikali, biroji un atpūtas iespējas, demonstrējot holistisku pieeju pazemes urbānismam. Monreālas plašais pazemes tīkls, kas pazīstams kā La Ville Souterraine, ietver iepirkšanās kompleksus un gājēju celiņus, izceļot pazemes telpu daudzpusību, uzlabojot pilsētas pieredzi, vienlaikus saglabājot iepriekš esošās pilsētas ainavas estētisko un ekoloģisko integritāti.

Virzība uz pazemes attīstību neaprobežojas tikai ar telpu radīšanu komunālajiem pakalpojumiem un komercdarbībai, bet arī ietver vides problēmu risināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Piemēram, pazemes telpas pēc būtības piedāvā aizsardzību pret dabas katastrofām un ekstremāliem laikapstākļiem, padarot tās par stratēģisku izvēli kritiskās infrastruktūras un ārkārtas patversmēm. Šis uzsvars uz ilgtspējību un noturību ir acīmredzams projektos, sākot no pazemes parkiem Ņujorkā līdz Zemesskrāpja priekšlikumam Mehiko, kas ir apgriezta debesskrāpja koncepcija, kas paredzēta tirdzniecības, dzīvojamo un kultūras telpu izvietošanai zem pilsētas vēsturiskā centra.

Traucējoša ietekme

Iedzīvotāji var dzīvot un strādāt telpās, kas ir pasargātas no ekstremāliem laikapstākļiem, tādējādi radot ērtāku un stabilāku ikdienas pieredzi. Tomēr nevar nepamanīt psiholoģisko ietekmi, ko rada ilgstoša uzturēšanās prom no dabiskā apgaismojuma un brīvā dabā, kas, iespējams, ietekmē garīgo veselību un vispārējo labklājību. Darbiniekiem, jo ​​īpaši nozarēs, kas ir atkarīgas no fiziskās infrastruktūras, piemēram, loģistikas, transporta vai komunālajiem pakalpojumiem, pazemes attīstība varētu nozīmēt drošākus un efektīvākus darba apstākļus, samazinot āra apdraudējumu un optimizējot darbības efektivitāti.

Uzņēmumi var samazināt savas pieskaitāmās izmaksas, kas saistītas ar enerģijas patēriņu, pateicoties pazemes telpu dabiskajām izolācijas īpašībām. Tomēr sākotnējie ieguldījumi šo pazemes iekārtu attīstībā varētu būt ievērojami, prasot ievērojamu sākotnējo kapitālu un ilgtermiņa apņemšanos veikt uzturēšanu. Turklāt uzņēmumi, kas nodarbojas ar piegādes pakalpojumiem, mazumtirdzniecību vai izklaidi, varētu izpētīt jaunus modeļus patērētāju sasniegšanai, potenciāli pārveidojot komerciālo ainavu, lai pielāgotos tam, kā cilvēki pārvietojas un izmanto šīs pazemes telpas.

Valdības var izmantot šo tendenci, lai novērstu pilsētu sastrēgumus un zemes trūkumu, efektīvi palielinot publiskās un zaļās zonas virszemē, pārvietojot nebūtiskus pakalpojumus pazemē. Šī pāreja arī prasa pārskatīt pilsētplānošanas un ārkārtas reaģēšanas politiku, lai nodrošinātu pazemes attīstības drošību, pieejamību un ilgtspējību. Starptautiski paraugprakses un tehnoloģisko jauninājumu apmaiņa pazemes būvniecībā varētu veicināt sadarbību starp valstīm, tomēr tā arī rada sarežģījumus noteikumu standartizācijā un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai pazemes paplašināšanas priekšrocībām.

Pazemes pilsētu ietekme

Plašāka pazemes pilsētu ietekme var ietvert: 

• Samazināti virszemes satiksmes sastrēgumi un zemāks gaisa piesārņojuma līmenis, kad transporta un loģistikas operācijas pārvietojas pazemē, uzlabojot pilsētu gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību.
• Lielāka virszemes zemes pieejamība zaļajām zonām, parkiem un kopienas zonām, veicinot lielāku bioloģisko daudzveidību un uzlabojot iedzīvotāju garīgo veselību un labklājību.
• Jaunu darba iespēju ieviešana pazemes būvniecībā, apkopē un ekspluatācijā, pārvirzot darba tirgus prasības uz specializētām inženiertehniskajām prasmēm.
• Uzlabota kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret dabas katastrofām, kas rada mazākus ekonomiskos zaudējumus un noturīgāku pilsētvidi.
• Nekustamā īpašuma vērtību maiņa ar augstākām cenām virszemes īpašumiem, kas piedāvā dabisku apgaismojumu un brīvu gaisu, un inovatīviem cenu modeļiem pazemes telpām.
• Valdības pārskata būvnormatīvus un drošības noteikumus, lai nodrošinātu pazemes telpu drošu dzīvošanu un izmantošanu, veicinot sabiedrības drošību un labklājību.
• Uzlabotu ventilācijas un apgaismojuma tehnoloģiju izstrāde, lai imitētu dabiskos apstākļus pazemē, virzot inovācijas ilgtspējīgas būvniecības praksē.
• Iespējamie sociālie izaicinājumi, tostarp psiholoģiskā ietekme, kas rodas, dzīvojot un strādājot pazemes vidē bez tiešas piekļuves dabiskajām ainavām.
• Jaunas sociālās nevienlīdzības formas, kurās piekļuve virszemes ērtībām kļūst par greznību un pazemes dzīves apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no ekonomiskā stāvokļa.
• Pazemes pilsētu lauksaimniecība un zaļās tehnoloģijas, kas veicina nodrošinātību ar pārtiku un samazina oglekļa pēdas nospiedumu, transportējot pārtiku uz pilsētu centriem.

Jautājumi, kas jāapsver

• Kā dzīvošana vai strādāšana pazemes pilsētā mainītu jūsu ikdienas rutīnu un sociālo mijiedarbību?
• Kā pazemes attīstība varētu ietekmēt jūsu vietējās kopienas piekļuvi dabiskajām telpām un āra aktivitātēm?