COVID-19 ogļu samazināšana: pandēmijas izraisītā ekonomikas apturēšana izraisīja ogļu rūpnīcu lejupslīdi

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Marts 31, 2022

Ieskata kopsavilkums

Covid-19 pandēmijas ietekme uz ogļu rūpniecību ir atklājusi strauju pāreju uz atjaunojamo enerģiju, pārveidojot globālo enerģētikas ainavu un paverot durvis tīrākām alternatīvām. Šī pārveide ietekmē ne tikai ogļu rūpniecību, bet arī valdības politiku, darba tirgus, būvniecības nozari un apdrošināšanas segumu. No paātrinātas ogļraktuvju slēgšanas līdz jaunu tehnoloģiju parādīšanās atjaunojamās enerģijas jomā ogļu samazināšanās rada sarežģītas un daudzpusīgas enerģijas patēriņa izmaiņas.

COVID-19 ogļu samazināšanas konteksts

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas apturēšana 2020. gadā krasi samazināja pieprasījumu pēc oglēm. Lai gan ogļrūpniecība saskaras ar pieaugošu nenoteiktību, pasaulei pārejot uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, pandēmijai var būt ilgstoša ietekme uz ogļrūpniecību. Eksperti ir norādījuši, ka pieprasījums pēc fosilā kurināmā no 35. līdz 40. gadam ir samazinājies par 2019–2020 procentiem. Šis kritums ir ne tikai pandēmijas rezultāts, bet arī atspoguļojums plašākai pārejai uz tīrākām enerģijas alternatīvām.

Pandēmijas dēļ 2020. gadā samazinājās globālais pieprasījums pēc enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropā samazinājies enerģijas pieprasījums izraisīja oglekļa emisiju samazināšanos par 7 procentiem 10 Eiropas bagātākajās valstīs. ASV ogles veidoja tikai 16.4 procentus no elektroenerģijas no 2020. gada marta līdz aprīlim, salīdzinot ar 22.5 procentiem tajā pašā laika posmā 2019. gadā. Šī tendence liecina par būtiskām izmaiņām enerģijas patēriņa modeļos, atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūstot lielāku nozīmi.

Tomēr ir svarīgi atzīt, ka pāreja no oglēm nav vienāda visā pasaulē. Lai gan dažas valstis sper soļus atjaunojamās enerģijas ieviešanā, citas joprojām lielā mērā paļaujas uz oglēm. Pandēmijas ietekme uz ogļu rūpniecību dažos reģionos var būt īslaicīga, un ogļu nākotne ilgtermiņā būs atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp no valdības politikas, tehnoloģiskajiem sasniegumiem atjaunojamās enerģijas jomā un pasaules ekonomikas apstākļiem. 

Traucējoša ietekme

Pandēmijas ietekme uz ogļu rūpniecību parādīja, ka oglekļa emisijas var samazināt ātrāk, nekā tika uzskatīts par iespējamu iepriekš, vienlaikus uzsverot palielināto risku investēt ogļu rūpniecībā. Samazinātais pieprasījums pēc oglēm un pāreja uz atjaunojamo enerģiju var novest pie tā, ka valdības veido politiku, kas arvien vairāk dod priekšroku atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tā rezultātā var tikt uzbūvēts arvien vairāk vēja, saules un hidroelektrostaciju. Šī tendence var ietekmēt būvniecības nozares valstīs, kurās šie objekti tiek būvēti, radot jaunas iespējas nodarbinātībai un tehnoloģiju attīstībai atjaunojamo energoresursu sektorā.

Ogļu spēkstaciju un uzņēmumu slēgšana var arī novest pie ogļraču un spēkstaciju strādnieku darba zaudēšanas, kam var būt negatīva ekonomiska ietekme pilsētās un apgabalos, kur dzīvo liela šo darbinieku koncentrācija. Šī pāreja no oglēm varētu radīt nepieciešamību atkārtoti novērtēt prasmju kopas un darba apmācības programmas, lai palīdzētu šiem darbiniekiem pāriet uz jaunām lomām atjaunojamās enerģijas nozarē vai citās nozarēs. Apdrošināšanas sabiedrības var arī atkārtoti novērtēt segumu, ko tās sniedz nozarei, jo tirgus spēki virza enerģētikas nozari uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šī pārvērtēšana varētu izraisīt izmaiņas prēmijās un seguma iespējās, atspoguļojot mainīgo riska ainavu.

Valdībām, izglītības iestādēm un kopienām, iespējams, būs jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka pāreja uz atjaunojamo enerģiju ir vienmērīga un iekļaujoša. Ieguldījumi izglītībā, infrastruktūrā un sabiedrības atbalstā var palīdzēt mazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz reģioniem, kas ir ļoti atkarīgi no oglēm. Izmantojot holistisku pieeju, sabiedrība var izmantot atjaunojamās enerģijas priekšrocības, vienlaikus samazinot traucējumus indivīdiem un nozarēm, kuras ietekmē šīs ievērojamās enerģijas patēriņa pārmaiņas.

Ogļu ietekme COVID-19 laikā

Plašāka ogļu ietekme COVID-19 laikā var ietvert:

• Samazināts pieprasījums pēc oglēm nākotnē, kā rezultātā paātrinās ogļraktuvju un spēkstaciju slēgšana, kas var pārveidot enerģētikas ainavu un pavērt durvis alternatīviem enerģijas avotiem.
• Investīciju un finansējuma samazināšana jauniem ogļu projektiem, valstīm ieviešot vairāk atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju, piemēram, saules un vēja enerģiju, kā rezultātā tiek mainītas finanšu stratēģijas un prioritātes enerģētikas nozarē.
• Jaunu darba tirgu rašanās atjaunojamās enerģijas nozarēs, kas rada nepieciešamību pēc pārkvalifikācijas un izglītības programmām, lai palīdzētu bijušajiem ogļrūpniecības darbiniekiem pielāgoties jaunām lomām.
• Jaunu tehnoloģiju izstrāde enerģijas uzkrāšanā un sadalē, kas ļauj efektīvāk izmantot atjaunojamo enerģiju un, iespējams, samazina enerģijas izmaksas patērētājiem.
• Izmaiņas enerģētikas uzņēmumu apdrošināšanas polisēs un riska novērtējumā, kas rada jaunus apsvērumus uzņēmējiem un investoriem enerģētikas nozarē.
• Valdības pieņem politiku, kas atbalsta atjaunojamo enerģiju, izraisot iespējamās izmaiņas starptautiskajās attiecībās un tirdzniecības nolīgumos, valstīm pieskaņojot globālos ilgtspējības mērķus.
• Iespējamais pilsētu un kopienu panīkums, kas lielā mērā ir atkarīgs no ogļu ieguves, izraisot demogrāfiskas pārmaiņas un nepieciešamību pēc ekonomikas atdzīvināšanas stratēģijām skartajos reģionos.
• Atjaunojamās enerģijas integrācija esošajā infrastruktūrā, kas noved pie iespējamiem būvnormatīvu, transporta sistēmu un pilsētplānošanas atjauninājumiem, lai pielāgotos jauniem enerģijas avotiem.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai, jūsuprāt, pakāpeniska ogļu izmantošanas pārtraukšana galu galā palielinātu atjaunojamās enerģijas vai citu fosilā kurināmā, piemēram, naftas un dabasgāzes, cenas?
• Kā valdībām un uzņēmumiem būtu jāatbalsta ogļu strādnieki, kuri zaudē darbu, jo pieprasījums pēc oglēm tiek aizstāts ar atjaunojamiem enerģijas avotiem?