Digitālā uzkrāšana: garīgās slimības nonāk tiešsaistē

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• 6. gada 2022. maijs

Ieskata kopsavilkums

Digitālā uzkrāšana, pārmērīga digitālo failu uzkrāšanās, kļūst par nopietnu problēmu, kuras sekas var būt no kiberdrošības apdraudējumiem līdz vides problēmām. Pētījumi uzsver psiholoģisko pieķeršanos, ko cilvēki var attīstīt pret digitālajām mantām, un nesakārtotās datu kopas, ko tas rada uzņēmējdarbības vidē, kā rezultātā tiek prasīts izveidot strukturētākas digitālās ainavas, izmantojot valdības noteikumus un jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Šī parādība var veicināt sabiedrības pāreju uz apzinātu digitālo patēriņu, ko veicina izpratnes veicināšanas kampaņas un digitālā minimālisma veicināšanas rīku parādīšanās.

Digitālās uzkrāšanas konteksts

Reālajā pasaulē uzkrāšanās traucējumi ir psiholoģiska slimība, kas skar tos, kuri uzkrāj pārāk daudz priekšmetu vai lietu līdz tādam līmenim, ka viņi vairs nevar dzīvot regulāru dzīvi. Tomēr uzkrāšana kļūst par problēmu arī digitālajā pasaulē.

Uzkrāšana ir salīdzinoši nesena problēma psiholoģiskās analīzes ziņā, un institucionālie pētījumi nozīmīgā līmenī ir veikti tikai kopš 1970. gadiem, un tikai to atzina par formālu garīgu traucējumu. Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas psihisko traucējumu 2013. gadā. Digitālās uzkrāšanas apakškategorija ir daudz jaunāka parādība, jo 2019. gadā ASV Nacionālās medicīnas bibliotēkas pētījums liecina, ka tai var būt līdzīga negatīva garīga ietekme uz cilvēku kā fiziskai uzkrāšanai.
 
Sakarā ar digitālo materiālu (failu, attēlu, mūzikas, lietojumprogrammu u.c.) plašo pieejamību un zemu izmaksu datu uzglabāšanas arvien pieaugošo pieejamību, digitālā uzkrāšana kļūst par arvien lielāku problēmu. Pētījumi ir parādījuši, ka cilvēki var kļūt tikpat pieķērušies savām nefiziskajām mantām, kā to darītu priekšmetiem no bērnības, kad viņi bija savas personības un pašidentitātes neatņemama sastāvdaļa. Lai gan digitālā uzkrāšana netraucē personīgajām dzīvojamām telpām, tā var negatīvi ietekmēt ikdienas dzīvi. Saskaņā ar pētījumiem digitālā uzkrāšana ir nopietna problēma uzņēmumiem un citām iestādēm, jo ​​tā rada traucējumus to datu kopās un var kaitīgi ietekmēt vidi.

Traucējoša ietekme

Digitālā uzkrāšana ir kļuvusi par būtisku draudu daudzu organizāciju labklājībai. Tas var novest pie tā, ka digitālās sistēmas kļūst pārpildītas ar nekritiskiem datiem un failiem, kas potenciāli var apdraudēt drošību konkrētai organizācijai. Ja hakeris izmaina digitālo failu un pēc tam ievieto uzņēmuma datu glabāšanas sistēmā, šāds fails var nodrošināt kibernoziedzniekiem aizmugures durvis uzņēmuma digitālajās sistēmās. 

Turklāt uzņēmumiem, kuri zaudē klientu datus uzlaušanas dēļ Eiropas Savienībā, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) standartiem var tikt piemērots ievērojams naudas sods. Digitālās informācijas uzkrāšanas ietekme uz vidi izriet no tā, ka ir nepieciešams vairāk serveru, lai uzglabātu organizācijas vai personas materiālus, jo īpaši mākoņkrātuves pakalpojumus. Šo serveru telpu darbībai, uzturēšanai un dzesēšanai līdz optimālai darba temperatūrai ir nepieciešams liels enerģijas daudzums. 

Digitālās uzkrāšanas klasificēšana kā garīgi traucējumi var novest pie tā, ka garīgās labklājības organizācijas arvien vairāk informē savus biedrus un sabiedrību par traucējumiem. Uzņēmumiem var sniegt zināšanas, lai HR un IT funkcijas varētu identificēt darbiniekus, kuriem ir pazīmes, kas atgādina digitālo uzkrāšanu. Vajadzības gadījumā šiem darbiniekiem var saņemt palīdzību un sniegt to.

Digitālās uzkrāšanas sekas

Plašākas digitālās uzkrāšanas sekas var ietvert:

• Palielināts kiberdrošības risks daudziem uzņēmumiem, kā rezultātā uzņēmumi velta vairāk resursu kiberdrošībai, bet organizācijai rada alternatīvas izmaksas.
• Valdības sponsorētu izpratnes veidošanas kampaņu skaita pieaugums par digitālās uzkrāšanas garīgajiem un vides apdraudējumiem, veicinot informētākus iedzīvotājus un veicinot sabiedrības pāreju uz apzinātākiem un ilgtspējīgākiem digitālā patēriņa paradumiem.
• Sociālo mediju uzņēmumi izveido jaunus failu tipus, kurus var iestatīt, lai tie pastāvētu tikai ierobežotu laiku pirms to dzēšanas, mudinot lietotājus būt apzinātākiem attiecībā uz saturu, ko tie veido un kopīgo, kas, iespējams, varētu veicināt digitālo vidi, kas ir mazāk pārblīvēta un koncentrētāka. uz kvalitāti, nevis kvantitāti.
• Jaunas nišas izveide profesionālajā organizatora profesijā, kas specializējas palīdzības sniegšanā indivīdiem un organizācijām, lai sakārtotu un iztīrītu savus digitālos datu krājumus.
• Pieaug pieprasījums pēc digitālā minimālisma rīkiem un pakalpojumiem, kas noved pie konkurētspējīgāka tirgus, kas mudina uzņēmumus izstrādāt lietotājam draudzīgus risinājumus, kas atbilst plašai demogrāfiskajai grupai.
• Uzņēmējdarbības modeļu maiņa ar uzņēmumiem, kas piedāvā augstākās kvalitātes pakalpojumus datu glabāšanai un organizēšanai, kā rezultātā potenciāli palielinās ieņēmumu plūsmas.
• Valdības noteikumu par datu glabāšanu un pārvaldību potenciāls pieaugums, kas novedīs pie strukturētākas un drošākas digitālās ainavas.
• Pastiprināta uzmanība energoefektīvu datu centru attīstībai, lai mazinātu digitālās uzkrāšanas ietekmi uz vidi, tādējādi radot ilgtspējīgāku digitālo ekosistēmu, bet potenciāli palielinot uzņēmumu sākotnējās investīciju izmaksas.
• Izmaiņas izglītības programmās, iekļaujot tajā digitālo pratību un organizatoriskās prasmes, audzinot paaudzi, kas lietpratīgi efektīvi pārvalda digitālos resursus.
• Pētniecības un attīstības iniciatīvu potenciāls pieaugums, kuru mērķis ir radīt ilgtspējīgus datu uzglabāšanas risinājumus, piemēram, DNS datu glabāšanu, kas samazina datu centru ietekmi uz vidi, bet, iespējams, saskaras ar ētiskām dilemmām un regulējuma šķēršļiem.

Jautājumi, kas jāapsver

• Kāda loma būtu nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu izpratni par digitālo uzkrāšanu?
• Vai jūs domājat, ka esat vainīgs kāda veida digitālajā uzkrāšanā savā personīgajā vai darba dzīvē?