Jaunākās Parkinsona slimības terapijas ietekmēs mūs visus
Jaunākās Parkinsona slimības terapijas ietekmēs mūs visus
Esmu 32 gadus vecs kanādietis, kuram pirms trim gadiem tika diagnosticēta Parkinsona slimība. Pagājušā gada jūlijā es pametu darbu un pārcēlos mājās, lai vispirms iedziļināties šajā slimībā un uzzinātu visu, ko varu par to un ārstēšanas iespējām, kas man varētu būt pieejamas. Šī slimība ir ļāvusi man iesist kāju durvīs vietās, kur citādi nekad nebūtu bijusi, un ir iepazīstinājusi mani ar dažiem ievērojamiem cilvēkiem, kuru darbs mainīs pasauli. Tas man arī ir devis iespēju novērot zinātni darbībā, jo tā atceļ mūsu zināšanu robežu. Esmu sapratis, ka PD ārstēšanai izstrādātajām ārstēšanas metodēm ir ne tikai ļoti reāla iespēja kādu dienu padarīt šo slimību par pagātni gan man, gan citiem, ko tā skārusi, bet arī tālejošs pielietojums, kas attieksies uz ikvienu un būtiski mainīt cilvēka pieredzi.
Nesenie notikumi ir devuši zinātniekiem rūpīgāku izpratni par šiem traucējumiem, kas savukārt ir atklājuši ieskatu par to, kā darbojas mūsu smadzenes. Tie ir arī noveduši pie jaunām ārstēšanas metodēm, kuras, pēc daudzu pētnieku domām, būs plaši pieejamas cilvēkiem ar Parkinsona slimību nākamo 5 līdz 10 gadu laikā. Taču šī būtībā būs tikai šo terapiju versija 1.0, jo mēs pilnveidosim šīs metodes, tās tiks piemērotas citām slimībām 2.0 versijā (pēc 10 līdz 20 gadiem) un citādi šķietami veseliem indivīdiem versijā 3.0 (20 līdz pēc 30 gadiem).
Mūsu smadzenes ir neironu juceklis, kas ražo neirotransmiterus, kas izraisa elektriskos impulsus, kas plūst cauri smadzenēm un pa mūsu centrālo nervu sistēmu, lai norādītu dažādām mūsu ķermeņa daļām, kā rīkoties. Šos neironu ceļus satur kopā un atbalsta plašs dažādu šūnu tīkls, katrai no tām ir sava unikāla funkcija, taču tās visas ir vērstas uz jūsu dzīvības saglabāšanu un pareizu darbību. Lielākā daļa no tā, kas notiek mūsu ķermenī, mūsdienās ir diezgan labi saprotams, izņemot smadzenes. Smadzenēs ir 100 miljardi dažāda veida neironu un vairāk nekā 100 triljoni savienojumu starp šiem neironiem. Viņi ir atbildīgi par visu, ko jūs darāt un esat. Vēl nesen mums bija maz vai vispār nebija izpratnes par to, kā visi dažādie elementi sader kopā, taču, lielā mērā pateicoties detalizētai neiroloģisko traucējumu izpētei, mēs tagad sākam saprast, kā tas viss darbojas. Turpmākajos gados jauni rīki un paņēmieni, kā arī mašīnmācības pielietošana ļaus pētniekiem vēl dziļāk izpētīt, daudzi uzskata, ka ir tikai laika jautājums, līdz mums būs pilnīgs priekšstats.
Pētot un ārstējot neirodeģeneratīvus traucējumus, piemēram, Parkinsona slimību, Alcheimera slimību, ALS utt., mēs zinām, ka tad, kad neironi nomirst vai ķīmiskie signāli vairs netiek ražoti, pārsniedzot noteiktu slieksni, rodas problēmas. Piemēram, Parkinsona slimības gadījumā simptomi parādās tikai tad, kad vismaz 50–80% dopamīnu ražojošo neironu noteiktās smadzeņu daļās nav miruši. Tomēr ikviena cilvēka smadzenes laika gaitā pasliktinās, brīvo radikāļu izplatīšanās un nepareizi salocītu proteīnu uzkrāšanās, kas rodas vienkāršas ēšanas un elpošanas darbības rezultātā, izraisa šūnu nāvi. Katram no mums ir atšķirīgs veselīgu neironu daudzums dažādos izkārtojumos, un tas ir iemesls, kāpēc cilvēku kognitīvās spējas ir tik dažādas. Šodien izstrādāto ārstēšanas metožu pielietojums, lai novērstu trūkumus cilvēkiem ar dažādām slimībām, kādu dienu tiks izmantots cilvēkiem, kuriem konkrēta neirona līmenis noteiktā smadzeņu daļā vienkārši nav optimāls.
Neirodeģenerācija, kas izraisa neiroloģiskās slimības, ir blakusprodukts dabisks novecošanās process. Pieaugot izpratnei un izpratnei par faktoriem, kas veicina novecošanu, arvien vairāk cilvēku medicīnas aprindās uzskata, ka mēs varam iejaukties šajā procesā un apturēt vai pat pilnībā apgriezt novecošanos. Lai risinātu šīs problēmas, tiek izstrādātas jaunas terapijas. Daži no aizraujošākajiem ir…
Neiromodulācija, izmantojot smadzeņu mašīnu saskarnes
Visas šīs metodes ir attīstības stadijā, un nākamajos gados tie tiks pastāvīgi uzlaboti. Iespējams, ka pēc pilnveidošanās šķietami veseli cilvēki varēs ieiet klīnikā, skenēt savas smadzenes, precīzi noteikt, kurām smadzeņu daļām ir zem optimālā līmeņa, un izvēlēties palielināt šos līmeņus, izmantojot vienu vai vairākus dažādus veidus. iepriekš minētās tehnikas.
Līdz šim pieejamie instrumenti, lai izprastu un diagnosticētu lielāko daļu slimību, ir bijuši nožēlojami nepietiekami, un vērienīgai pētniecībai ir pietrūcis finansējuma. Tomēr mūsdienās šādiem pētījumiem tiek ieguldīts vairāk naudas un vairāk cilvēku strādā, lai tos risinātu nekā jebkad agrāk. Nākamajā desmitgadē mēs iegūsim neticami jaunus rīkus, kas palīdzēs mūsu izpratnei. Daudzsološākie projekti nāk no Eiropas cilvēka smadzeņu projekts un ASV smadzeņu iniciatīva kas cenšas darīt smadzenēm to pašu, ko cilvēka genoma projekts darīja mūsu izpratnei par genomu. Ja tas izdosies, tas sniegs pētniekiem vēl nebijušu ieskatu par to, kā prāti tiek apvienoti. Turklāt ir bijis milzīgs finansējuma pārrāvums projektiem no privātām iestādēm, piemēram, Google izstrādātajiem Calico laboratorijas, tad Pola Allena smadzeņu zinātnes institūts, Čana Cukerberga iniciatīva, tad Cukermena prāta, smadzeņu un uzvedības institūts, Gladstonas institūts, tad Amerikas novecošanas pētījumu federācija, Buka institūts, Scripps un Nozīme, lai nosauktu tikai dažus, nemaz nerunājot par visu jauno darbu, kas tiek veikts universitātēs un bezpeļņas uzņēmumos visā pasaulē.
