Ilgtspējīgi kuģi: ceļš uz starptautisko kuģošanu bez emisijām

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Marts 24, 2022

Ieskata kopsavilkums

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) apņemšanās līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no kuģiem virza nozari uz tīrāku nākotni. Šīs pārmaiņas ietver ilgtspējīgu kuģu attīstību, atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules, izpēti un noteikumu ieviešanu, lai samazinātu kaitīgās emisijas, piemēram, NOx un SOx. Šo izmaiņu ilgtermiņa ietekme ietver pārmaiņas kuģu būvē, transporta infrastruktūrā, globālajā tirdzniecības dinamikā, politiskās aliansēs un sabiedrības informētībā.

Ilgtspējīgu kuģu konteksts

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūra IMO 2018. gadā apņēmās līdz 50. gadam par aptuveni 2050 procentiem samazināt kuģu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. SJO galvenais mērķis ir izstrādāt un uzturēt visaptverošu starptautiskās kuģniecības reglamentējošo sistēmu. Šīs darbības rezultātā ilgtspējības nemaksātājiem var tikt piemēroti lieli naudas sodi, paaugstinātas maksas un mazāk labvēlīgas finanšu iespējas. Alternatīvi, investori ilgtspējīgos kuģos var gūt labumu no ilgtspējīgas finansēšanas iniciatīvām.

Pašlaik lielākā daļa kuģu tiek darbināti ar fosilo degvielu, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Pašreizējā paradigma mainīsies, jo SJO ir izstrādājusi Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL), kas ir svarīga konvencija, lai novērstu piesārņojumu no kuģiem, būvējot ilgtspējīgus kuģus. MARPOL attiecas uz kuģu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu, uzliekot nozares dalībniekiem pienākumu ieguldīt skruberos vai pāriet uz prasībām atbilstošu degvielu.

Pāreja uz ilgtspējīgu kuģniecību nav tikai normatīva prasība, bet arī atbilde uz globālo vajadzību samazināt kaitīgās emisijas. Ieviešot šos noteikumus, SJO mudina kuģniecības nozari izpētīt alternatīvus enerģijas avotus un tehnoloģijas. Uzņēmumi, kas pielāgojas šīm pārmaiņām, var nonākt labvēlīgā situācijā, savukārt tie, kas neievēro prasības, var saskarties ar izaicinājumiem. 

Traucējoša ietekme

Starptautiskā kuģniecības nozare, kas ir atbildīga par vairāk nekā 80 procentiem pasaules tirdzniecības apjoma, rada tikai 2 procentus no pasaules oglekļa dioksīda emisijām. Tomēr nozare izdala aerosolus, slāpekļa oksīdus (NOx) un sēra oksīdus (SOx) gaisā un kuģu izplūdes jūrā, kā rezultātā rodas gaisa piesārņojums un jūras negadījumi. Turklāt lielākā daļa tirdzniecības kuģu ir izgatavoti no smagā tērauda, ​​nevis vieglāka alumīnija, un tie neapgrūtina enerģijas taupīšanas pasākumus, piemēram, siltuma atgūšanu vai zemas berzes korpusa pārklājumu.

Ilgtspējīgi kuģi ir būvēti, izmantojot atjaunojamo enerģiju, piemēram, vēju, sauli un akumulatorus. Lai gan ilgtspējīgi kuģi var stāties spēkā tikai 2030. gadā, slaidākas kuģu konstrukcijas var samazināt degvielas patēriņu. Piemēram, Starptautiskais transporta forums (ITF) ziņoja, ka, ja tiks izmantotas pašreizējās zināmās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, kuģniecības nozare līdz 95. gadam varētu sasniegt gandrīz 2035 ​​procentu dekarbonizāciju.

Eiropas Savienība (ES) jau sen ir iestājusies par ilgtspējīgu starptautisko kuģniecību. Piemēram, 2013. gadā ES ieviesa Kuģu pārstrādes regulu par drošu un drošu kuģu pārstrādi. Tāpat 2015. gadā ES pieņēma Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta radīto oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi (ES MRV). 

Ilgtspējīgu kuģu ietekme

Ilgtspējīgu kuģu plašākas sekas var ietvert:

• Jaunu projektu izstrāde kuģu būves nozarē, jo dizaineri cenšas izpētīt veidus, kā būvēt ļoti efektīvus ilgtspējīgus kuģus, izraisot pārmaiņas nozares standartos un praksē.
• Pieaugošā okeāna transporta izmantošana sabiedriskajā transportā un komerciālajā kuģniecībā, tiklīdz turpmākajās desmitgadēs tiks sasniegts zemāks oglekļa profils, kas novedīs pie pārmaiņām transporta infrastruktūrā un pilsētplānošanā.
• Stingrāku emisiju un piesārņojuma standartu pieņemšana okeāna kuģiem līdz 2030. gadiem, jo ​​dažādas nozares rosina pieņemt videi nekaitīgus kuģus, tādējādi radot regulētāku un videi nekaitīgāku jūrniecības nozari.
• Darbaspēka pieprasījuma maiņa kuģniecības nozarē uz specializētākām lomām ilgtspējīgas tehnoloģijas un inženierijas jomā, radot jaunas karjeras iespējas un potenciālus izaicinājumus darbaspēka pārkvalificēšanā.
• Iespējamais izmaksu pieaugums, kas saistīts ar jauno vides noteikumu ievērošanu, izraisot izmaiņas cenu noteikšanas stratēģijās un iespējamo ietekmi uz globālās tirdzniecības dinamiku.
• Jaunu politisko savienību un konfliktu rašanās par starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi un ievērošanu, kā rezultātā iespējamas pārmaiņas globālajā pārvaldībā un diplomātijā.
• Lielāka koncentrēšanās uz izglītošanu un sabiedrības informētību par ilgtspējīgu kuģniecības praksi, tādējādi radot informētākus un iesaistītākus iedzīvotājus, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību un politiskos lēmumus.
• Piekrastes kopienām ir iespēja piedzīvot uzlabotu gaisa kvalitāti un ieguvumus veselībai, jo samazinās NOx un SOx emisijas.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai jūs domājat, ka ilgtspējīgu kuģu ražošanas un ekspluatācijas izmaksas būs mazākas vai lielākas nekā parasto kuģu izmaksas?
• Vai, jūsuprāt, ilgtspējīgu kuģu efektivitāte enerģijas patēriņa ziņā būs mazāka vai augstāka nekā tradicionālo kuģu efektivitāte?